Transports un īsta ekoloģija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2

 
WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Raimond, kādam tā naudiņa tur jāiegulda, pēc tam gribēs arī pelnīt utt. Good luck with that !

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt
topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Ā, tātad ļaunie alarmisti ir noslēpuši datus par ledus izplatību. Vot, maitas!

Tad nu pateic man, kas tas ir, ja ne sazvērestību teorija, mīlais 1/2 koka lēcēj?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Pastāsti pats, kas tas ir. Tavi kompetentie, neuzpirktie zinātnieki un Nobela prēmiju laureāti ir prognozējuši vienu pasaules galu pēc otra. Un nekā...

Vai nav tā, ka tavi "neapstrīdami pierādītie zinātniskie fakti" ir liekami vienā maisā ar šiem: www.apollo.lv/5642136/pasaules-gala-sludinatajs-apmulsis-par-nepienakuso-pastardienu

Es to saucu par politiķu meliem. Tev laikam labāk patīk sazvērestības teorijas.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 1 Atbildēt

Pilnīgi esi palicis apmāts ar savu anti-ticību, zinātni liec vienā maisā ar kaut kādiem pesteļotājiem.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Piedod, bet tieši tu esi tas, kas pesteļotājus sauc par zinātniekiem.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Kur? Kad?

Pilnīgi esi jau jēgu noklabinājis klaviatūrā un baltmaizē noēdis?

Tu esi saskatījies dažādu marginālu, benzīnmucu apmaksātu zinātnieku video jūķūbā - un domā, ka esi uzracis kaut kādu īsto patiesību???

Pirmkārt, man nav iemesla neticēt tiem, kas saka, ka pasaule sasilst, un ka fosilās degvielas izmeši ir iemesls - kaut vai tāpēc, ka miljoniem gadu krātais CO2 tiek pēkšņi izmests atmosfērā,

Otrkārt - uz pirkstiem - ar cipariem, ko katrs var saskaitīt uz papīra vai ar kalkulatoru - es iedevu piemērus, kas parāda, ka transporta pāreja uz elektro piedziņu ir ARĪ izdevīga ekonomikai!

Uz tādiem, kā tu neiedarbojas argumenti.

Noderīgais idiots un/vai interneta trollis tu esi, kas jauc lētticīgajiem galvas.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Paliksim pie konkrētā video. Kas tajā ir "margināls"?

MASIE (https://nsidc.org/data/masie) dati par arktikas ledu?

Jeb konkrētas publikācijas ar datumiem un vārdiem?

Kā sauksi šos zinātniekus, kuri tik regulāri ir "kļūdījušies" par vienu un to pašu tēmu. Kā sauksi tos, kas viņiem joprojām tic?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Hellers paņem vienu grafiku, un pieņem viņam vēlamo par esošo. Pārējais ir ūdens un blablabla

tajos masie datos ir dati no 2006? gada?

tad saliec to bildi kopā ar šo pētījumu

www.carbonbrief.org/guest-post-piecing-together-arctic-sea-ice-history-1850

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Pag, ir tas ledus kaut reizi pilnībā nokusis vai nav?

Ja arī bāzes grafiks nav pareizais, kā tas atrisina problēmu ar tavas reliģijas pasaules gala sludinātāju pareģojumiem?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

samazinās, kaut tavējie pravieši apgalvo, ka nesamazinās.

dati rāda, ka samazinās, bet tavējie pravieši - melo

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Negribi uz Nasa vai līdzīgām fočenēm paskatīties?!? Tad kas samazinās tieši - ledus kārtas biezums, ledus platība, ledus klātās sālsudens platība, kas tad ? Vēl nevienu konsekventu rakstu neesmu redzejis - un ja viss ir vienā putrā, tātad nav sajēgas par to ko uzrakstījuši, un līdz ar to vismaz man ir nozaguši ticamības momentu !

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

tieši to jau gaisa jaucēji kā Bradypus vēlas panākt - lai fona troksnis ir tik liels, ka aiz tā grūti saskatīt, kas melns, un kas ar sarkanu zvaigzni pierē.

Papēti to saiti, ko iedevu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Klau - vēlreiz. Tavi pravieši pareģo pilnīgu nokušanu...

Saprotams ir pirmais praģojums - hipotēze. Ir saprotams tādu pieņēmumu izteikt.

Zinātnieks, ja hipotēze nepiepildās, publiski atzīst un analizē kļūdas, kas noveda pie nepareizas hipotēzes.

Pesteļotājs neiepringst un izsludina jaunu pasaules gala datumu.

Kurš raksturojums atbilst tavām autoritātēm?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Un ko paņēmi tu ? Rakstu kas tikai ir maliet novecojis un sakrīt ar tevis teikto, bet varbūt var pariet linku tālak un paspriest pats kas un kā notiek !!!

nsidc.org/arcticseaicenews/

Cik labi ka kāds "ielej mutē" jau gatavu analīzi, bet pašam pašķirstīt ?

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Lūk te cilvēks ir labi pastrādājis, ievācis un apkopojis informāciju "globālās sasilšanas" sakarā. Silti iesaku noskatīties visu video. Ir tā vērts.

www.youtube.com/watch?v=3HxdJzJLqj8&fbclid=IwAR3LhpQtdcA0B3djtXxA7PMc_ztInK_gP7x41e8rJVbMUiIhiD3yFVoB-5I

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

nevienu datu, uz ko balstīt sarunu tur nav redzami

Sevi cienošie pat jūķūberi vismaz ieliek saites uz pētījumiem, uz ko atsaucas.

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Mans ieteikums ir noklausīties. Tur tiek nosaukti konkrēti zinātnieki, pētījumi, rezultāti. un labi parādīta kopējā aina. Jeb īsi sakot – "zinātne" seko politikai. Politika nodrošina bagātīgus fondus un finansējumu zinātniskiem pētījumiem, bet pētījumu rezultātiem ir jāliecina un jāatbalsta politiskais uzstādījums. Tieši tik vienkārši tas ir.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

drusku paklausījos, nav iespējams izsekot ne visu pētnieku vārdiem, ne pārliecināties, vai viņi pareizi citēti.

Tu pārbaudīji, vai viss, ko tā dāma teic, ir patiess?

Calidus Reģ.: 05.07.2018
1 0 Atbildēt

Daļēji, bet pietiekami, lai saprastu, ka viņa nemelo. Mūsdienās zinātnes piesaukšana ir diezgan slidena tēma. Ir savairojušās visādas pseidozinātnes, kurās darbojas cilvēki ar izglītību, atbilstošiem grādiem utt. Un kas barojas no trekniem politiski finansētiem fondiem. Kā lielisku ilustrāciju var minēt dzimumu līdztiesības un dzimumu lomu, jeb gender studijas un pētījumus. Un klimata kampaņa un CO2, kā visa ļaunuma saknes apkarošana ar dažnedažādiem pētījumiem arī ir no tās pašas operas.

P.S. starp citu PSRS pastāvēja tāda zinātnes virziens, kā zinātniskais komunisms. Un bariem profesoru, docentu un pētnieku veica svarīgu darbu marksisma – ļeņinisma izpētē.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Nu beidz. Fantastikas romānu rakstniece, publicē www viskautko, ka tik piķis nāk.

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Gluži tā pat, kā vesela virkne "speciālistu". Jautājums, vai tas, ko viņi saka ir ticams, pamatots un pārbaudāms. Lielisks piemērs ir krievu rakstnieks un ex spiegs Viktors Suvorovs, kurš veltījis savu dzīvi otrā pasaules kara vēstures izpētei. Vai arī Marks Soloņins - aviācijas inženieris, kas arī pēta šo vēstures posmu. "Oficiālie" Krievijas vēsturnieki (ar zinātniskajiem grādiem) arī viņus apsukā un "noliek". Kaut gan viņu rūpīgā pieejamo dokumentu un faktu izpētē balstītā otrā pasaules kara vēstures izklāstā. Tas, vai Tu esi rakstnieks vai inženieris nav rādītājs. It sevišķi mūsdienās. Galvenais, lai cilvēks ir apveltīts ar veselo saprātu un nav politiski angažēts vai vistiešākajā veidā politiski finansēts.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

tad klāj vaļā, ko pārbaudīji, kur, kādi avoti?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Klasē notiek mācībustunda. Ir kaut kāda mācību viela, kas būtu jāapgūst. Apmēram kādi 3 - 5 klasē to varētu apgūt teicami, kādi 10 vidēji un labi un iegūtu zināšanas.

Un tad izrādās, ka klasē ir tādi, kam tā mācību viela neinteresē. Vai nu negrib, jo citi mērķi, vai nevar, vai saprot, ka tāpat nesasniegs tādu līmeni, lai tās zināšanas viņiem kaut ko dotu.

Un tad viņi izdomā (vai kāds pasaka priekšā), ka būtu forši pārējiem arī patraucēt to visu apgūt, saprast, jēdzīgi apspriest un izmantot savā, savas tautas un valsts labā. Tikpat labi tā nav klase, bet jebkura svarīga problēmas apspriešana sabiedrībā.

Te gan jāpiebilst, ka nav obligāti, ka troļļo tikai muļķi un huligāni, kas paši neko nevar iemācīties. Troļļo gudri un ar mērķi. Ir skaidrs, ka zināšanu izplatība traucē to vai citu projektu realizēšanai, piemēram, daudzmaz izglītotai sabiedrībai nevar iesmērēt nekvalitatīvu preci, izglītību, pārvaldi, ekoloģiju. Tāpēc, piestrādājot pie zināšanu aizstāšanas ar pseidozināšanām, var panākt savus mērķus.

Un šī visa neformālā joma ir kļuvusi par zinātni - ka tieši trollēt to vai citu jautājumu, personu, sabiedrisko aktivitāti un visu tā sajaukt, ka neviens neko vairs nesaprot.

www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1794

"Maz­ga­dī­gie hu­li­gā­ni un sliņ­ķi ātr­i vien at­klās sko­lo­tā­ju bez­spē­cī­bu un slai­di uz­spļaus vi­sām la­ba­jām pa­mā­cī­bām, aiz­rā­dī­ju­miem un mo­rā­les spre­di­ķiem. Tā da­ži muļ­ķi ar sa­vu ālē­ša­nos trau­cēs vi­su mā­cī­bu dar­bu kla­sē un arī ci­tus pa­da­rīs par muļ­ķiem."

Komentēt vajag, saprotot, uz kādu publiku kārtējais apgalvojums varētu darboties un kāpēc. Ogļu un dīzeļdegvielas atkārtota atkārtošana varētu patikt vidējam Džo, jo tādējādi viņam liekas, ka nupat ir uztvēris un sapratis kaut ko tādu, ko no viņa slēpj. Te vajag paskaidrot, ka elektroenerģijas ražošana ir daudzveidīga un uzrakstīt dažus skaitļus. Ja vajag, katrā diskusiju lapā atkārtot.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Lieliski uzrakstīts. Nebija ienācis prātā, ka tu tik smalki un precīzi varētu aprakstīt savu darbību.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Vidējam Džo patiks - tipa, pats tāds.

Un vēl - jau rakstīju, ka arī labiem mērķiem var piesmērēties visādi ļautiņi, kustības utt.

Grēta laikam paralēli bīda tēmu par mizogīniskajiem sieviešnīdējiem. Viena no svarīgākajām liberāļu dienaskārtības tēmām.

Misogyny, male rage and the words men use to describe ...

Sep 30, 2019 - Detractors have dismissed Swedish climate activist Greta Thunberg - a Nobel Prize nominee - as mentally ill, hysterical and a millennial weirdo after she pleaded with world officials last week to address the climate crisis. ... The bullying of the teenager by conservative middle-aged ...

newrepublic.com › article › misogyny-climate-deniers

The Misogyny of Climate Deniers | The New Republic

Aug 28, 2019 - Why do right-wing men hate Greta Thunberg and Alexandria Ocasio-Cortez so much? Researchers have some troubling answers to that ...

theconversation.com/misogyny-male-rage-and-the-words-men-use-to-describe-greta-thunberg-124347

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Liec tak tam meitukam mieru, katrs var savu laiku tērēt uz kadām muļķībām vien tīk. Es talāk par piemo rakstu par viņas izlecieniem neesmu lasījis un neredzu iemeslu vēl pie šī jautajuma atgriezties. Tāpat kā man visai maz interesē visu par un pret "ziņu apsūkātāju" ( jā tieši tā jo domaju ka viena daļa kas par viņu spriedele, apsauka un x zin ko vel - rakstus pat neizlasa, labi ka virsrakstus) viedoklis un psiholoģiskais portrets.

Taču tas kas mani vispārākajā pakapē interesē, kas īsti notiek uz planētas zeme. Nu jau zinatnieki, valstis utml ir bruņojusies ar gana daudz skaitļošanas jaudām, vesturiskiem datiem un pētījumiem, vai tiešām nevar saņemties un izveidot jēdzīgu prognozi, kura pēcāk puslīdz piepildās (puslidz tadēļ, ka strādāts tāpat tiek ar vienkāršotiem un idealizetiem datu modeļiem un tad zināma kļūda ir norma)

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nē, nevar. Patreizējās skaitļošanas jaudas nav pietiekamas, lai izveidotu modeli pat ar zināmajiem faktoriem. Un ir nezināmie... Piemēram, nevienam nav ne mazākās nojausmas, kā klimatu ietekmē zemes magnētisko polu maiņa, kas ir vairākas reizes notikusi. Un šobrīd poli ir sākuši kustēties vairāk par ierasto "staigāšanu". Šī brīža zinātne par šo parādību nav tikusi tālāk par šādas parādības atzīšanu un iespējamību, bet neko nezina par to kādēļ un kā tā notiek.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

U sure have a point there !!!

arba Reģ.: 16.12.2002
2 0 Atbildēt

Man pilnigi pietiek ar vienu faktu - t grafiks pedejo 2000 gadu laikā!

Un visi globalas sasilsanas propogandisti var iet uz vienu vietu

arba Reģ.: 16.12.2002
0 0 Atbildēt

Vini visi runa tikai par pedejiem 100 gadiem, kas vispar mav nekas prieks zemes vestures

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

www.youtube.com/watch?v=WVc-Y-mJ_uY

pagaidām labākais izskaidrojosais video par to, kā siltumnīcefekta gāzes strādā.

pamēģiniet saprast

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Laba doma - pamēģināt saprast. Esi mēģinājis? Priekš manis tur nav nekā jauna.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

man tikai viens jautājums, kapēc noteiktajam vilņa garumam būtu jāatstarojas tieši virzienā uz zemi ? Tātad ko mēs būtu palaiduši garām ???

(Sliņķi - plz palaid šo gar ausīm pagaidām !!!)

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

nenoskatījies pietiekoši cītīgi; teica, ka atstarojas uz visām pusēm, t.sk satelītu dati arī to rāda

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Ka satelīti nošķir starojuma avotu, lai spētu TO parādīt?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

nezinu, neesmu pētnieks, meklē pētījumu avotus, studē, ja tiešām interesē

savus avotus to gan neapstrīdi, nezkāpēc

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Ja neesi pamanījis, es vispār neapstrīdu avotus, jo fakti nemainās atkarībā no tā, kurš tos publicē.

Es apšaubu tavu apgalvojumu, ka satelīti spēj atšķirt starojuma avotu. Tu saki ka nezini, kā, bet tici...

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Atkal un atkal tu novērsies no būtiskā uz kaut kādiem sīkiem apstākļiem.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kas ir sīki apstākļi? Tas, ko tu izmanto par argumentu? Interesanta pieeja.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Skatījos daudz citīgāk kā domā, jo principā video viens no sakarīgākajiem ko gadijies par tēmu redzēt BET. Bet par atstarošanos visos virzienos garāmejot piemin, bet tāpat ignorējot to ka (tāda ir mana saprašana) atstarojas nenosakāmā virziena yzsvars nez kāpēc tiek likts uz faktu ka atstarojas zemes virzienā, KĀPĒC ???

Ja pieņemam ka zemes atstarotais/izstarotais siltums tiešām dēļ biezāka CO2 slāņa vairāk atstarojas uz zemi, tad kadēļ tas kas nāk no Saules vai jebkura cita siltuma avota arī vairāk atstarojas uz zemi, VAI NEKAS NESĶIET dīvaini pat priekš Džo -parastā ???

Abos virzienos taču CO2 ir vienādi biezs !!! Tātad, kas ir palaists garām ???

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Nu gan iedevi medusmaizi izķidāšanai

"Parastajam Džo" tieši tā arī liksies. Un tad Raimonds ar prieku metīsies skaidrot elementāro:

No saules pamatā nāk augstas frekvences starojums - ultravioletā radiācija, redzamā gaisma un salīdzinoši nedaudz infrasarkanais spektrs. To, izņemot ozona slāni, atmosfēra absorbē ļoti maz. Zemes virsma šo starojumu lelā mērā absorbē, pārvērš siltumā un pretī izstaro jau zemākas frekvences starojumu (starp infrasarkano un radioviļņiem), kuru atstatro atpakaļ kosmosā. T.i. mēģina, bet nesanāk - šeit iedarbojas siltumnīcas efekta gāzes, kas absorbē tieši šīs frekvences - nevis visas vienādi, bet katra savu, ierobežotu viļņu garumu. Tik tālu viss ir pareizi. Alarmisti pie šī paliek un pasludina pasaules galu, jo šāds process ir kumulatīvs un noved pie "meltdown".

Problēmas sākas, kad kāds viņiem iebilst, ka šajā procesā ir limiti un reaktīvi mehānismi, kas šo procesu padara līdzsvarotu, nevis kumulatīvu.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Hmm, vai tiešām doma ka Džo parastais pat manu tekstu 100% izlasītu, un tad vēl izrāditos ka zin vai vēlas parakt tik daudz kā kas ko absorbē, un pēc tam izstaro atpakaļ. Tu par ātru sniedz sarežģītu info "Džo.parastajam" ;)

Vienmēr vajag nedaudz pagaidīt ...

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Piegriezās diskutēt līmenī, kurā tie ticīgie visus par muļķiem uzskata, jo viņiem sķiet ka viņu reliģija ir zinību kalngals.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: Kā ar kopējo tendenci? Ziemas paliek aizvien siltākas.

Jā, pagaidām paliek siltākas. Priecājies par to. Kā teica viencexperc, problēma būtu ja temperatūra kristos, jo kad pēdējoreiz tas notika, latvijas teritorijā apmira diezgan liels daudzums cilvēku.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Esi par to tik pārliecināts?

1937. gada janvāris (Jaunākās ziņas Nr. 3 (05.01.1937.)). Avots: periodika.lv.

650 Reģ.: 25.01.2017
0 0 Atbildēt

Tepat,agrāk...

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,65 °C (1,8 grādus virs normas) 1989. gads bija vissiltākais gads Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Otrs siltākais bija 2008. gads, kurš atpalika tikai par 0,05 grādiem.Gads sākās ar visu laiku vissiltāko janvāri, februāri un martu, kad vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā par 6—10 grādiem pārsniedza norumu.

Turklāt sniegs Latviju klāja tikai dažas dienas. Gaisa temperatūra pārsvarā turējās virs nulles un tikai dažās dienās noslīdēja zem tās, turklāt pirmajos divos gada mēnešos bija maz nokrišņu.

1993.gads...12.janvārī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,8 °C. 2012. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +7,0 °C...17.janv.Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,3 °C... 4.februāris- Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,8 °C....

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Nu, var jau strīdēties un visu ko apšaubīt, bet tas nu reiz ir fakts, ka ziemas paliek aizvien siltākas.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tad visas vēsturiskās publikācijas ir safabricētas? Kurš un kad to izdarīja?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Par jo tur strīdēties?

Ziemas paliek siltākas.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Salīdzinot ar ko?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

www.nature.com/articles/sdata201788

98 eksperti no 22 valstīm savākuši un apstrādājuši datus no 648 vietām visā pasaulē, un uzzīmējuši vidējās Zemes temperatūras līkni pēdējos 2000 gados.

Most composites show a strong twentieth century warming trend that emerges above the variability of comparable centennial trends over the last two millennia.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Vai tu zini, ko nozīmē šī frāze: "Regional screening adjusted for the false discovery rate"

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Nē, izrautu no konteksta, es nevaru komentēt, ko tas nozīmē, tas ir, man ir saprotama burtiskā jēga, bet bez konteksta - nav.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Tas ir citāts no tava linka. Tā kontekstā arī jautājums - ja par grūtu atrast (CTRL+F), varu sameklēt tavā vietā un norādīt precīzāku vietu, lai tev nepazūd "konteksts" rakstam, kuru pats nešaubīgi esi rūpīgi izlasījis, pirms izmantot kā argumentu.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

mani statistiskās lietas garlaiko.

Apskatījos slaveno 'hokejnūju', un izlasīju secinājumus.

vai tā statistiskā datu apstrāde kaut kā būtiski izmaina secinājumus?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Tā izmaina datus. Un secinājumi tiek izdarīti no izmainītiem datiem.

Jāsāk ar to, ka šie dati nav savākti, bet gan rekonstruēti. Bet tevi tas garlaiko, tādēļ labāk ir vienkārši ticēt.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

tik daudz jau es sapratu, ka ne jau visi dati, bet daļa. Un, tā ir atzīta zinātniska metode.

bet tev jau tik visu noliegt, kas nesaderas ar tavu ticību.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Nemēģini te loģiski kaut ko pierādīt. Uzdos pretjautājumu, visu saputros un visu noliegs. Tāds stils.

Piemēram, noliedz to, ka ziemas paliek siltākas. Laikam tas domāts vidējam Džo, kuram ir kādi 20-30 gadi un kurš nemaz kārtīgu ziemu nemaz nav redzējis.

Kārtīgā ziemā mēnesi no vietas ir sniegs!

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Vienkāršs matemātikas jautājums - cik gadi ir cilvēkam, kas ir piedzīvojis 1937. gadu, uz kuru šajā diskusijā esmu pievienojis atsauci?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir statistiski nozīmīgi atšķirīga no "kādi 20-30 gadi", tu esi vienkāršs reliģiozs trollis.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Jā, tā ir zinātniska metode. Ļoti slikta, bet pielietojama, ja nav citas izejas. Der, lai izvirzītu hipotēzes, kuras pēc tam nepieciešams apstiprināt praksē vai ar papildus metodēm.

Ko var secināt, ja ar šādu metodi izvirzītā hipotēze, ir praksē apgāzta jau daudzkārt, bet tā joprojām tiek stumta, apgalvojot, ka ne metodē, ne datos nav nekādu problēmu?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

3 no visām savāktajiem datu kopām daļēji apstrādāti ar metodi, kas - dažādos apstākļos - var izrādīties ne ļoti precīza, un uz tā pamata tu noraidi visu pētījumu ko veikuši vai 100 speciālisti

Troļļo tālāk, eju pēc popkorna

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Droši, paņem popkornu un ķeries pie vakara lūgšanas. Par metodi neko neesi sapratis, bet autoritātēs gan pielūdz.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Kādi dati, kāda vēl zinātne. Ir vienkārši fakti, ka ziemas paliek siltākas un kaut kādas metodes, kā šo faktu noliegt. Nekā cita tur nav.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

To, ka tava izpratne par klimata mehānismiem beidzas ar CO2 vainošanu un siltākām ziemām, sapratām. Ja nekā vairāk nav, ko piebilst, vari neatkārtoties.

Tikai nemuldi par tehnisku diskusiju, ja vēlies vienkārši palikt pie savas reliģijas.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Konteksts ir ļoti vienkāršs.

Ziemas paliek siltākas. Tur pat nav par ko strīdēties.

Kāpēc tas ir jāapstrīd?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Salīdzinot ar ko?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Kāpēc ir jāmuļķojas ar visādiem pretjautājumiem, ja ziemas paliek siltākas?

Tas taču ir pilnīgi skaidrs.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Tas ir pilnīgi skaidrs tikai tiem, kam atmiņa nesniedzas īpaši tālu un nav spējas izlasīt vēstures liecības.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Vēstures liecībām nevar ticēt. nav zinātniska apstiprinājuma.

Jeb avīžrakstam vai Indriķa hronikai ar statistisko datu apstrādi viss kārtībā?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tātad tavs apgalvojums ir, ka seni avīžraksti ir viltojums, bet Arktikas ledus pilnīga izkušana ir zinātniski apstiprināta patiesība?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

tā ir tava interpretācija par maniem izteikumiem, jeb, taviem vārdiem run;ajot, tavi izteikumi ir meli un viltojums.

Klau, beidzam villoties.

Bezjēga.

Nu nav un nevar būt, ka 100 zinātnieki sēdēja un kala plānus, kā interpretēt ledū iekaltos gaisa burbulīšus tā, lai tie pierāda kaut ko, un ne akaut ko citu.

jeb cel gaismā citu, tikpat plaši pārstāvētu, bet ar labākām statistiskām metodēm izrēķinātu pētījumu, kas pierāda, ka melns ir balts.

Bet ne PragerU blablabla video, lūdzu

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

"Nu nav un nevar būt, ka 100 zinātnieki sēdēja un kala plānus, kā interpretēt ledū iekaltos gaisa burbulīšus tā, lai tie pierāda kaut ko, un ne akaut ko citu."

Kādēļ nevar? Tev ir kaut mazākā nojausma, kas ir grants?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

man ir nojēga kas ir grants, kāda puse no ģimenes budžeta uz tādiem turas.

bet tomēr.

Lūdzu pētījumu, kas ir neangažēts, un pierāda kaut ko citu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Kas ir "neangažēts"? Cik saprotu dāsnie Ala Gora & Co granti nav pietiekami, lai tev tīkamie pētījumi tiktu uzskatīti par angažētiem?

Es mēģinu runāt par faktiem un to kopsakarībām, bet tu nepārtraukti velc uz autoritātēm. Tā nekāda diskusija nesanāks. Ja nav vēlme apspriest faktus, tad piekrītu - beidzam villoties. Es turpinu pētīt pieejamo informāciju un tu pielūgt autoritātes.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

nē draudziņ

dod saiti uz kaut ko, kas pierāda, ka klimata pārmaiņas nenotiek CO2 iespaidā

Tā reāli, ar pētījumiem, siatēm, datiem, utt.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Tu jau neatbildēji, kādi dati un pētījumi tev der. Baidos, ka nav vērts pūlēties - jebkurus, kas neatbilst tavai reliģijai, nosauksi par angažētiem. Jo ir nenoliedzams fakts - jebkuru pētījumu kāds finansē. Ja tu pieņem tikai politiķu finansētus pētījumus un esi pārliecināts, ka tie un tikai tie ir "īsti", tev neatliks nekas cits, kā arī turpmak uzskatīt mani par naftinieku trolli, lai vai ko tas nozīmētu.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

nu, dod jebkādu citu pētījumu, kas BŪTISKI atšķiras. Un tad izķidāsim, kas no kā barojas.

Vari?

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Redz te var būt mazliet problēma - pretējā pusē ir šausmīgi daudz "drazainu pētijumu", kur es domāju arī Bradypus būs grūti iedot jēdzīgu avotu un pētijumu. Varbūt Bradypus ir azotē kas labs, bet no mana skatu punkta ir tik daudz drazu, ka man nav ko ielikt, tā lai neblamētu sevi. Manā gadījumā tas ir jautājums tikai par manu kritisko domāšanu un izpratni par eksaktu utml. lietu kārtību. Un es te nemēģinašu apgalvot ka man ir taisnība, vai ka es līdz galam saprotu procesus, es tikai saku, ka man jo tālāk, jo vairāk jautājumu, un nevis atbilžu kā te dažs labs ir iedomājies !!!

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Tieši tā - "izķidāsim, kas no kā barojas". Tu pašos pamatos noliedz satura izvērtēšanu, bet plāno ķerties pie autoritātes apspriešana.

Un kā Wala ļoti pareizi uzrakstīja - tāda nav. Tā elementāra fakta dēļ, ka īsti zinātnieki atzīst, ka klimata procesi ir daudz sarežģītāki, nekā pliks CO2. Man pieteikt faktu, ka apgāž alarmistu hipotēzes, lai saprastu, ka nav tā ka viņi saka, bet neviens "neangažēts" zinātnieks neuzdrošinasies apgalvot, ka ir pilnībā izpratis klimata mehānismu. Vairāk par vispārīgu shēmu un nešaubīgi eksistējošu lidzsavara mehānismu, kuru noliedz alarmisti, neviens nezina.

Problēma ir tajā, ka uz jau apgāztam hipotēzēm joprojām tiek balstīta reliģija, kas spēj nodrošināt ievērojamu elektorātu attiecīgi ieinteresētai politiķu kategorijai.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Es domāju, ka nav jēgas strīdēties šādā formātā, kādu te dažs labs piedāvā.

Tas jau nav strīds, bet spēle uz publiku.

Pie tam te jau īsti nevar atgādināt visādas kļūdas, pārteikšanās un vienkārši nezināšanu par tēmu, lai neizpelnītos personiskus epitetus un prastu apsaukāšanos.

Akumulatora un patērētāja virknes slēgums un trīs pretestības - vadu, akumulatora iekšējā un motora. Kā tur bija? Bija tās zināšanas? Noturēsies bez personiskiem argumentiem? Vai dīzeļa piesārņojums un dīzeļa loma vēsturē un tādēļ vērts pieciest to piesārņojumu. Kā tur bija tas formulējums?

Tēmas sākumā, paredzot, ka par CO2 ietekmi nekādas vienošanās nebūs, ierosināju diskutēt par piesārņojumu, kuru var nomērīt, daļiņas var redzēt mikroskopā un pilsētas smogu var konstatēt.

Tur kaut kas jēdzīgs sanāca - nē taču. Dīzelim esot bijusi tāda nozīme pasaules attīstībā, ka to piesārņojumu varot pieciest.

Tam, kā to dīzeli ieviesa, kā tur kaut kādu ekoloģiju mēģināja piesmērēt, tagad nav pilnīgi nekādas nozīmes - viņš tur ir, tajā pilsētā un smird, daļiņas un NOX izdala. Un nevajag tik stāstīt, ka dīzeli uzspieda un patērētājs izvēlējas pārprastas ekoloģijas dēļ. Dīzeļa auto ir diezgan patīkams braucot, griezes moments, degvielas ekonomija un gan jau naftas pārstrādes izmaksas un dažādu smagāko frakciju procenti arī tur kaut ko spēlē, kādu lomu. Benzīna auto arī šo to izdala. Varētu padomāt, ka tajā laikā mikroskopa izšķirtspēja nebija pietiekama, lai tās daļiņas audu preparātos atrastu. Bija jau desmitiem gadu. Nebija gan katram hipsterim internetā pieejams daļiņu mērītājs un iespēja datus publicēt internetā - te mums tāds netīrs gaiss, koordinātes te.

Visus argumentus, ko piedāvā cilvēka ietekmes uz klimatu noliedzēji vajag vērtēt nevis pēc tā, kas tur apgalvots, bet gan - kāda līmeņa publikai viņi to grib iesmērēt un kāpēc tieši šis piesārņojuma vai sasilšanas aspekts ir tā jānoliedz un tā jāsajauc, lai tur nekā nevarētu saprast. Kāds ir tas mērķis.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

"Un nevajag tik stāstīt, ka dīzeli uzspieda un patērētājs izvēlējas pārprastas ekoloģijas dēļ."

Tieši tā, reliģiju nekādā gadījumā nedrīkst atšķaidīt ar patiesību.

"Visus argumentus, ko piedāvā cilvēka ietekmes uz klimatu noliedzēji vajag vērtēt nevis pēc tā, kas tur apgalvots, bet gan..."

Precīzāk pateikt nevar. Kārtīgs reliģiozs alarmists nekad neatļausies diskutēt par saturu, bet uzreiz ķersies pie personālijām.

Jā, pareizi saki, nav jēgas strīdēties šādā formātā, kādu tu piedāvā.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Brady, dod pētījumu!

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt
topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Tas nav pētījums

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
0 0 Atbildēt

"Kārtīgā ziemā mēnesi no vietas ir sniegs!"

2008-2009 ziema un 2009-2010 ziema. Man ir albumā bildes, kā es tīru sniegu no mājas jumta. To esmu darījis trīs ziemas savā mūžā, divas no tām - pieminētajā laikā. 2010tajā spiningošanas sezonu pat ar MK noteikumiem pārcēla uz vēlāku laiku, jo maija sākumā ne visā Latvijas teritorijā bija nokusis ledus un iznārstojušas līdakas. Tajā pašā ziemā atceros ka tēva mazdai pie -34 izspieda ūdenssūkņa blīvslēgu, un es turpat pagalmā viņu mainīju. Dienā bija -26. Labi atceros. Tajās abās ziemās nosprāga tik daudz stirnu, ka mēs kolektīvā vēl pēc tam gadus 3-4 viņas nemedījām, lai populācija atkopjas.

Ko es ar šo visu? Ka šo vajadzētu spēt atcerēties arī divdesmitgadniekiem. Aizmirst tikai tie, kam tas nav ērti, ka tādi fakti ir bijuši.

Darbā skan skonto. Vienu dienu saka, pārspēts tās dienas nac. rekords par 0,2 grādiem. Iepriekšējais rekords bijis 1949. gadā. Nu lūk, tā ar tiem faktiem, ka siltas ziemas ir TIKAI tagad.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Atsevišķi īsi aukstuma periodi tomēr nekā nepierāda un kopējā vidējā ziema ir aizvien siltāka.

Ir pat tāda teorija, ka globālā sasilšana, kas veicina ledāju kušanu, piegādā lielas auksta ūdens un gaisa masas tālāk no poliem un aukstais gaiss ar visādu ciklonu un anticiklonu palīdzību nonāk tādās vietās, kur tas līdz šim nav bijis, piemēram, vietā, kur aug palmas, uzkrīt sniegs. Tāpat vietās, kur līdz šim bijusi ziema vismaz divus mēnešus no vietas, tagad uz pāris nedēļām arī ir ziema. Uz pāris nedēļām.

Tas nu ir iemesls, lai globālās sasilšanas pretinieki to izmantotu, ka nekādas sasilšanas jau nav, re kā, tuksnesī snieg.

Lai gan patiesībā tas, ka tas sniegs uz tām palmām ir sasnidzis tieši globālās sasilšanas dēļ. Un vasarā tur trīs nedēļas no vietas būs 50 un vairāk un tās pāris dienas vai nedēļu sniega ekscess vidējā temperatūrā tiks atvinnēts ar uzviju.

Kā jau te teica, tas klimats ir diezgan sarežģīts. Vēl tur ir teorija par to, ka ozona slānis nosaka, kādā augstumā atmosfērā tās gaisa masas maisās un temperatūras vai ozona koncentrācijas dēļ tās gaisa masas iemaisās augstākos slāņos, līdz ar to, gan tās aukstās, gan karstās gaisa masas nonāk tādos apgabalos, kur parasti tām nav jābūt. Augstāks tas gaisa masas ritenis, lielāks diametrs, cits mērogs. Kontrasti palielinās. Tas pats ar sausumu un lietu, ši vasara, piemēram, bija ļoti sausa, toties rudenī un ziemā lija stipri par daudz.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
1 0 Atbildēt

Raimi, tā tava triju pretestību atcerēšanās divdesmit lapas pēc konkrētā notikuma ir tāda pati manipulācija uz average Joe lasītāja jūtām, ko tu piedēvē saviem oponentiem. Atgādinu - visa tā putra radās tikai un vienīgi tāpēc, ka ir divas pretestības - aktīvā un reaktīvā. Tev sagribējās trīs, un tad nu tur vairāku lapu garumā truli pisi prātu visiem, kas nespēja uzminēt tavas iegribas.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 1 Atbildēt

Manā laikā skolā fizikā par šo tēmu tika zīmēta shēma ar 3 elementiem - bateriju, vadu, patērētāju un formulu I ir U dalīts ar pretestību summu. Es tur speciāli pateicu, ka stāsts ir par līdzstrāvu no skolas grāmatas.

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Visu cieņu Bradypus un WALA, kas šeit pārstāv veselā saprāta "nometni".

Man gribētos dzirdēt Raimonda vai topinambūra komentāru par šo vienkāršo wikipēdijas šķirkli.

en.wikipedia.org/wiki/Medieval_Warm_Period

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Pirmajā rindkopā Possible causes of the Medieval Warm Period include increased solar activity, decreased volcanic activity, and changes to ocean circulation

Bet Vikipēdija, saskaņā ar Bradypus domām, nav drošs informācijas avots.

Joprojām gaidu pētījumu, kas pierāda, ka Co2 NAV iemesls globālajai sasilšanai.

Calidus Reģ.: 05.07.2018
1 0 Atbildēt

Tak tur ir veselas 45 atsauces apakšā uz pētījumiem un avotiem par viduslaiku silto periodu, kad Grenlande, kā mēs zinām no vēstures liecībām bija zaļa.

Nedomāju, ka viduslaikos cilvēka darbība izraisīja pārmērīgas CO2 emisijas.

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Pie kam, man šķiet, ka saruna ir aizvirzījusies no būtības. Neviens jau neapstrīd, ka CO2 ir kaut kāda zināma loma klimata norisēs. Bet vai tā ir būtiska un noteicoša tajā apstāklī, ka mums Latvijā ir siltas ziemas pēdējā laikā? To neviens nespēj pateikt, jo kā jau Bradypus minēja – klimats ir mega sarežģīta lieta.

Un otrs jautājums – pat, ja mēs pieņemam, ka CO2 ir ietekme pašreizējās klimata norisēs, tad kurš var apgalvot, ka tas ir slikti. Vai silta ziema – tas automātiski ir slikti?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Atsaukšanās uz siltajiem viduslaikiem ir tikpat abstrakta, kā CO2 cēloņsakarības "pierādījumi". Kaut vai šajā wiki rakstā dominē vārds "interpretation" (visu cieņu, vismaz to neslēpj, atšķirībā no dažiem klātošajiem, kas tos atļaujas saukt par "savāktiem datiem"). Tas, ka viduslaiku hronikas sniedz informāciju par siltiem laika apstākļiem, kas sakrīt ar civilizācijas progresu, tādejādi pats par sevi ir ticams fakts, ir attiecināms uz lokālu temperatūru. Nekādi tā laika materiāli nespēj apliecināt vai noliegt globālas tendences. Viduslaikos nevienam cilvēkam nebija iespēju nokļūt ne arktikā, ne antarktikā un paskatīties, kas tur notiek. Šobrīd alarmistu interpretācijas apgalvo, ka tropos bija vēsāks, tādēļ tas nav vērtējams kā globāls fenomens. Skeptiķi saka, ka nav datu, kas to apliecinātu vai pierādītu pretējo. Attiecīgi izvēle ir akli ticēt alarmistiem vai saglabāt zinātniski skeptisku pieeju.

Ticīgie šo izmanto - pasludina "savējo" hipotēzi par pierādītu faktu un prasa pretējās puses "pierādījumus", kuri, protams neeksistē, ņemot vērā iepriekšminēto. Nākamajā solī, protams, pretēju argumentu trūkumu pasludina par "pierādījumu" un tic savām hipotēzēm, kuras ir jau daudzreiz izgāzušās praksē.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Tātad atsakies dot pētījumu, kas rāda kādu citu ainu.

Labi, skaidrs. Ticība saviem praviešiem bez pierādījumiem.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Atkārtošos... ja nu ir grūti izlasīt...

Ticīgie šo izmanto - pasludina "savējo" hipotēzi par pierādītu faktu un prasa pretējās puses "pierādījumus", kuri, protams neeksistē, ņemot vērā iepriekšminēto. Nākamajā solī, protams, pretēju argumentu trūkumu pasludina par "pierādījumu" un tic savām hipotēzēm, kuras ir jau daudzreiz izgāzušās praksē.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Tā atkal ir izvairīšanās no atbildes.

Ticīgie... Ja man jāizvēlās, vai ticēt 100 zinātniekiem ar Šveices valdības finansējumu, vai vienam, ar naftas magnātu finasējumu, tad es izvēlos pirmo. Jo pats es tos pētījumus nespēju veikt.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Opā... Tātad tev sirdij tuvāk ir ticēt augļotājiem, nevis ogļračiem

Paskaidrosi, kā izvērsts skaidrojums kvalificējas kā izvairīšanās no atbildes?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

P.S. Pamēģini joka pēc nodefinēt, kas ir tas, kam es ticu un kuri ir tie pravieši - ja reiz uzskati, ka tā ir "ticība praviešiem".

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt
topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Citāts no pirmās saites

While rising carbon dioxide concentrations in the air can be beneficial for plants, it is also the chief culprit of climate change. The gas, which traps heat in Earth’s atmosphere, has been increasing since the industrial age due to the burning of oil, gas, coal and wood for energy and is continuing to reach concentrations not seen in at least 500,000 years. The impacts of climate change include global warming, rising sea levels, melting glaciers and sea ice as well as more severe weather events.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Citāts no otrās saites

The researchers point out that the gain in greenness seen around the world and dominated by India and China does not offset the damage from loss of natural vegetation in tropical regions, such as Brazil and Indonesia. The consequences for sustainability and biodiversity in those ecosystems remain.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Pilnīgi piekrītu, ka CO2 "apzaļumošanas" efekts nespēj kompensēt cilvēka darbības radītos postījumus, jo CO2 koncentrācija vēl joprojām ir par mazu lai radītu siltumnīcas mēslojuma efektu - slēgtajās siltumnīcās, kas izmanto CO2 "mēslošanu", ir 1000-1500ppm. Bet vai tu zini kas ir galvenais cēlonis dabiskās veģetācijas zudumiem Brazīlijā un Indonēzijā?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Brazīlijas gadījumā - meži tiek izcirsti lai "cīnītos ar klimata pārmaiņām/klimata krīzi" - ļoti iespējams ka indonēzijas gadījums ir tāds pats. Savādā kārtā tie ļautiņi, kam patīk protestēt par to ka netiek darīts pietiekami daudz lai "cīnītos pret klimata krīzi", tajā pašā laikā mēdz protestēt arī pret to, kā brazīlijā cīnās pret klimata krīzi..

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Indonēzijā tā ir vairāk rūpniecība kokmateriāla un rūpnieciskās lauksaimniecības zemju iegūšanai.

Bet tik un tā - tas ir CO2 emisiju CĒLONIS, nevis SEKAS.

Logging and the burning of forests to clear land for cultivation has made Indonesia the world's third largest emitter of greenhouse gases, behind China and the United States.

en.wikipedia.org/wiki/Deforestation_in_Indonesia

Tikmēr "zaļajiem" tas nekādi netraucē pasludināt kokmateriālu vēl lielāku pieprasījumu par "Environmentally friendly alternative"

www.dw.com/en/the-rise-of-wooden-skyscrapers/a-43267745

Bet reliģijas piekritējiem jau neviena acīmredzamā problēma neliekas īsta - viss ir tikai ļauno naftinieku troļļu izdomājumi.

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Un? Uzdošu jautājumu vēlreiz. Vai tas, ka zeme paliek zaļāka un mūsu platuma grādos ziema siltāka ir slikti?

Un kāds sakars CO2 ar to, ka brazīlieši un indonēzieši izcērt savus mežus?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Klimata pārmaiņas - straujas klimata pārmaiņas - nes līdzi dažādus riskus, nevar būt, ka tu to nezini.

par CO2 un mežu izciršanu prasi Braydpus, viņš tos te iepina.

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Nē, par Brazīlijas un Indonēzijas lietusmežiem ir citātā no otrās NASA saites, ko iekopēji.

Par riskiem – tiešām nezinu. Kur ir tie riski? Kas tik riskants mūs sagaida tuvākajā nākotnē?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Vai nu tu esi tas pats Bradypus cita inkarnācija, vai tik pat spītīgs.

Arī no būtiskā novelc uz nebūtisko, un novirzi sarunu sāņus.

Meklē zinātnisku pētījumu, kas apliecina, ka CO2 celšanās nav cēlonis klimata pārmaiņām, lūdzu.

Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Nē, manuprāt riski ir ļoti būtiska lieta. Tādēļ taču visa šī jezga. Ja risku nebūtu, tad jau jautājums ir slēgts vai ne?

Vienīgi atzīstu, ka šobrīd nespēju šos riskus saskatīt.

Ja Tu varētu uz tiem norādīt, tad būtu pamats tālākai sarunai?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt
Calidus Reģ.: 05.07.2018
0 0 Atbildēt

Higher temperatures are linked to almost all of climate change’s most severe impacts, including more frequent and intense heat waves, widespread crop failures, and dramatic shifts in animal and plant ranges.

NASA ziņojumā bija teikts kas cits par kultūraugu ražām. Tur gan bija minēta Indija un Ķīna. Bet ražas pieaug nevis samazinās.

Runājot par vētrām esošie paziņojumi ir pretrunīgi. Vieni pētnieki apgalvo, ka vētras būs biežāk un vājākas. Citi, ka retāk un stiprākas. Nekādas vienotības te nav. Par dažādu reģionu izmiršanu un masveida migrāciju – muļķības. Arī NASA ziņojumi rāda, ka pasaule paliek zaļāka un vairāk apdzīvojama.

Izlasot šo rakstu redzu, ka nav m minēts neviens zinātnisks fakts (kas Tev tik ļoti patīk) tikai pieņēmumi un minējumi.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nemelo - tieši tu izvilki rindkopu, kurā minēti meži, kā argumentējošu citātu.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Topinambur - labi parunāsim par riskiem. Droši k a esi pamanijis, ka Raimonds iesaka lietot kauut vsi TEC un tad izmešus savākt un uzglabāt. Ja papetīsi tehnoloģijas, tad vienna no reālistiskajām tehnoloģijamm ir pumpet CO2 iežos. Tagad driīkst pakustināt smadzennes un iztēli un padomāt kas notiek ja šādā vietā notiek negaidīta seismiska aktivitāte !

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

To iesaka Raimonds nevis es, tādu iespēju, cik zinu, pēta zinātnieki. Vai tas reāli notiks? Visticamāk, ka nē. Ja notiks, tad pirms tam būs akadēmiska diskusija un/vai pētījumi, tos tad arī tad apskatīsim.

Līdz ar to diskusija tagad, un ar tevi, par to, ka/vai notiks zemestrīces, ir neauglīga.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

"pirms tam būs akadēmiska diskusija". Kāds ir pamats šādam apgalvojumam, ja līdzšinējā prakse pierāda, ka akadēmiska diskusija tiek liegta?

www.amherst.edu/media/view/400467/original/2010_Senate_Minority_Report.pdf

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Es tur vēl šo to uzrakstīju.

Nosauc vēl, ko es rakstīju.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Jūs kaut kā palaidāt garām, ka divas lielvalstis pasludinājušas savus ekoloģiskos mērķus.

Protams, termiņš 2035.gads liecina, ka viņi tur nopelnīs visu, ko var nopelnīt uz fosilajiem un tad pelnīs uz atjaunojamiem resursiem, bet tur taču sen jau gan resursi, gan izmaksas, gan tehnoloģijas ir apzinātas un daudz kas ir sarēķināts, kā kaut ko tādu realizēt.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Tas labi ka neplēšas uzreiz lekt jaunā avantūrā, tiesa par to.termiņu nospraušanu man ir savs viedoklis.

P.S. Man vienmēr fascinējuši revolucionāri - vajag ātri visu sačakarēt atbilstoši savai pārliecībai un tad pie iespējas novelt uz jaunības maksimālismu, vai vecuma marasmu ...

Quo vadis ?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Nu, ja reiz lielvalstis to ir pasludinājušas, tad visticamāk, tāda tā tendence būs.

Pašreiz, ar pieejamo zināšanu bāzi domāju, ka tā koģenerācijas sistēma ir viena no perspektīvākajām, varbūt pat kopā ar siltumsūkni. Elektrība uzlādei, elektrība kopējā tīklā, jaudu balansēšana, siltums apkurei, siltums ražošanai, pie viena aukstums kā siltumsūkņa darbības blakusefekts kopējā integrētā sistēmā. Tam vajag apkārt labu infrastruktūru un domāt jau tagad, 10-15-30 gadus iepriekš, kur un kā, cik tur to siltuma patērētāju, kā balansēt un dublēt elektrības un siltuma jaudas.

Citādi visādi veiklie zēni atkal sapirks zemes stratēģiskās vietās, salīdīs projektu padomēs un šis labais, ekoloģiskais projekts, kā jau tas ne reizi ir bijis, tiks uzskatīts par lamuvārdu, kā koģenerācija un elektrības ražošana no atjaunojamiem resursiem.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

"Nu, ja reiz lielvalstis to ir pasludinājušas, tad visticamāk, tāda tā tendence būs."

Tieši tas biedē visvairāk.

"koģenerācijas sistēma ir viena no perspektīvākajām" - nepiekritīšu, diemžēl tā velk uz to pašu procesu pusi, kas ar biodegvielas zaļo karogu ir ievērojami iznīcinājusi Topinambūra piesaukto dabisko veģetāciju Brazīlijā.

"Citādi visādi veiklie zēni atkal sapirks zemes stratēģiskās vietās"

Nevis "citādi", bet tieši tā un tikai tā. Tas ir patiesais "zaļās" politkas mērķis.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Calidus rakstīja: Visu cieņu Bradypus un WALA, kas šeit pārstāv veselā saprāta "nometni".

Man gribētos dzirdēt Raimonda vai topinambūra komentāru par šo vienkāršo wikipēdijas šķirkli.

en.wikipedia.org/wiki/Medieval_Warm_Period

Atbilde ir tāda.

Latviešu valodā ir vārds "UN"

Binārajā loģikā ir AND.

Globālie cilvēka nekādi neietekmētie procesi UN cilvēka izraisītie procesi.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti